Kā zināms, plastmasas maisiņu pēdas ir izplatījušās gandrīz visos pasaules nostūros, sākot no trokšņainām pilsētas centrālajām vietām līdz grūti sasniedzamām vietām, ir baltā piesārņojuma rādītāji, un plastmasas maisiņu radītais piesārņojums kļūst arvien nopietnāks. Paiet simtiem gadu, līdz šīs plastmasas noārdās. Tā sauktā noārdīšanās notiek tikai tāpēc, lai aizstātu mazākas mikroplastmasas esamību. Tās daļiņu izmērs var sasniegt mikronu vai pat nanometru mērogu, veidojot neviendabīgu plastmasas daļiņu maisījumu ar dažādām formām. To bieži vien ir grūti noteikt ar neapbruņotu aci.
Pieaugot cilvēku uzmanībai plastmasas piesārņojumam, arvien vairāk cilvēku ir parādījies arī termins “mikroplastmasa”, kas pakāpeniski piesaista visu dzīves jomu uzmanību. Kas tad īsti ir mikroplastmasa? Parasti tiek uzskatīts, ka mikroplastmasa ir mazāka par 5 mm, galvenokārt tā rodas no mazām plastmasas daļiņām, kas tieši nonāk vidē, un plastmasas fragmentiem, kas rodas, sadaloties lieliem plastmasas atkritumiem.
Mikroplastmasa ir maza izmēra un grūti saskatāma ar neapbruņotu aci, taču tās adsorbcijas spēja ir ļoti spēcīga. Apvienojoties ar jūras vidē esošajiem piesārņotājiem, tā veido piesārņojuma sfēru un ar okeāna straumēm aizplūst uz dažādām vietām, vēl vairāk paplašinot piesārņojuma apjomu. Tā kā mikroplastmasas diametrs ir mazāks, to, visticamāk, uzņems okeāna dzīvnieki, ietekmējot to augšanu, attīstību un vairošanos, kā arī izjaucot dzīvības līdzsvaru. Nonākot jūras organismu organismā un pēc tam nonākot cilvēka organismā caur barības ķēdi, tai ir liela ietekme uz cilvēku veselību un tā tiek apdraudēta.
Tā kā mikroplastmasa ir piesārņojuma nesēja, to sauc arī par “PM2,5 okeānā”. Tāpēc to spilgti sauc arī par “PM2,5 plastmasas rūpniecībā”.
Jau 2014. gadā mikroplastmasa tika iekļauta desmit steidzamāko vides problēmu sarakstā. Līdz ar cilvēku izpratnes uzlabošanos par jūras aizsardzību un jūras vides veselību, mikroplastmasa ir kļuvusi par aktuālu tēmu jūras zinātniskajos pētījumos.
Mūsdienās mikroplastmasa ir visur, un no daudziem mājsaimniecības produktiem, ko mēs lietojam, mikroplastmasa var nokļūt ūdens sistēmā. Tā var nokļūt vides asinsrites sistēmā, nokļūt okeānā no rūpnīcām vai gaisa, vai upēs, vai arī nokļūt atmosfērā, kur atmosfērā esošās mikroplastmasas daļiņas laikapstākļu parādību, piemēram, lietus un sniega, rezultātā nokrīt zemē un pēc tam nonāk augsnē, vai arī upju sistēma ir nonākusi bioloģiskajā ciklā un bioloģiskā cikla rezultātā visbeidzot nonāk cilvēka asinsrites sistēmā. Tā ir visur – gaisā, ko elpojam, ūdenī, ko dzeram.
Zemākās barības ķēdes radības viegli apēd klejojošo mikroplastmasu. Mikroplastmasa netiek sagremota un visu laiku var atrasties tikai kuņģī, aizņemot vietu un izraisot dzīvnieku saslimšanu vai pat nāvi; radības barības ķēdes apakšā apēdīs augstāka līmeņa dzīvnieki. Barības ķēdes augšgalā ir cilvēki. Liels daudzums mikroplastmasas atrodas organismā. Pēc cilvēku lietošanas šīs nesagremojamās mazās daļiņas radīs neparedzamu kaitējumu cilvēkiem.
Plastmasas atkritumu samazināšana un mikroplastmasas izplatības ierobežošana ir neizbēgama cilvēces kopīga atbildība.
Mikroplastmasas risinājums ir samazināt vai likvidēt piesārņojuma pamatcēloņus, atteikties no plastmasu saturošu plastmasas maisiņu lietošanas un nemest plastmasas atkritumus vai nededzināt tos; atkritumus utilizēt vienotā un bez piesārņojuma veidā vai dziļi aprakt; atbalstīt “plastmasas aizliegumu” un popularizēt “plastmasas aizlieguma” izglītošanu, lai cilvēki būtu modri attiecībā uz mikroplastmasu un citu videi kaitīgu uzvedību, un saprastu, ka cilvēki ir cieši saistīti ar dabu.
Sākot no katra cilvēka, ar katra cilvēka paša pūlēm, mēs varam padarīt dabisko vidi tīrāku un nodrošināt dabiskās cirkulācijas sistēmai saprātīgu darbību.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 25. februāris